Volatilitāte mēra, cik daudz un cik ātri instrumenta cena mainās. Augsta volatilitāte nozīmē lielas vai straujas cenu svārstības, kas palielina risku tirdzniecībā, kamēr zema volatilitāte norāda uz lielāku stabilitāti. Tā var arī raksturot plašākas tirgus apstākļus ilgstošās nenoteiktības periodos.
Kas nosaka volatilitāti?
- Ekonomiskie notikumi un dati: inflācija, nodarbinātības rādītāji, IKP un centrālo banku politikas (īpaši procentu likmju paaugstināšana vai samazināšana).
- Politiskie un ģeopolitiskie notikumi: vēlēšanas, regulatīvas izmaiņas un globāli konflikti.
- Investoru noskaņojums: bailes, alkatība un tirgus cikli ietekmē pirkšanas un pārdošanas spiedienu.
- Uzņēmumu ziņas: peļņas pārskati (īpaši, ja prognozes netiek izpildītas), apvienošanās / iegādes un skandāli (sodi, ziņošana par pārkāpumiem utt.) var ietekmēt akciju cenas.
- Piedāvājums un pieprasījums: trūkumi, tirgus likviditāte un globālo tirdzniecības izmaiņas.
- Melno gulbju notikumi: ekonomiskie sabrukumi, dabas katastrofas un pandēmijas.
Kā mērīt volatilitāti?
Ir vairāki veidi, kā izsekot volatilitāti. Viens no tiem ir standarta novirze, kas mēra, cik daudz cenas novirzās no vidējā – lielāka atšķirība norāda uz augstāku volatilitāti. Citas metodes ietver VIX, vai volatilitātes indeksu, kas novērtē gaidāmo volatilitāti ASV 500. Jūs varat arī izmantot vēsturisko volatilitāti, lai novērtētu cenu kustības noteiktā laika periodā, balstoties uz pagātnes cenu datiem.
Vienmēr prioritizējiet riska pārvaldību svārstīgajos tirgus apstākļos, jo palielinātās svārstības var pastiprināt gan potenciālos ieguvumus, gan zaudējumus.